Fotogrāfija, kas dzelzceļu vēsturi padara emocionālāku

Pastkartes izmēra fotogrāfija, kurā redzami Zasulauka stacijas darbinieki 1935.gadā, uzmanību piesaistīja ar vizuālo risinājumu.  Tajā redzami darbinieku portreti, kas ieskauj  zīmētu stacijas ēku un tvaika lokomotīvi.  Atbildi, kāpēc ir tapis šāds foto, atradu dažus gadus vēlāk, izlasot Latvijas valsts dzelzceļu vecākā komercaģenta Reinholda Lāča atmiņas Latvijas dzelzceļnieku centra izdevuma Dzelzceļnieks trimdā 28. Nr.

1935.gadā Zasulauka stacijas priekšnieks Vladimirs Priedulājs atzīmējis nozīmīgu savas dzīves notikumu. Tam par godu kolēģi vēlējušies uzdāvināt kādu piemiņas velti. Viņš attiecies no visām praktiskajām lietām, tāpēc tapusi lielformāta darbinieku bilde, par ko viņš bijis ļoti priecīgs. Pārējiem darbiniekiem tika izgatavotas pastkartes izmēra fotogrāfijas. Tieši tā bija nokļuvusi Dzelzceļa muzejā vispirms.

Laika gaitā atradu dažas skopas ziņas arī par V.Priedulāju. Dzimis Valkā. Beidzis pilsētas skolu. Latvijas valsts dzelzceļos kalpojis kopš to dibināšanas. Bermontiešu uzbrukuma apšaudes laikā vadījis vilcienu kustību Šķirotavas stacijā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Bijis gan stacijas dežurants, ekspluatācijas revidents, visbeidzot stacijas priekšnieks Zasulaukā, bet no 1936. gada līdz 1940. gadam stacijas Rīga Krasta priekšnieks. 1940.gada 14.jūnijā kopā ar sievu Mildu Priedulāju izsūtīts, miris 1942.gada 29.janvārī Molotovas apgab. Usoļlagā.. 

2010.gadā muzejā ienāca kāds puisis, kas, sava tēva Jāņa Melngaiļa uzdevumā, vēlējās nodot dažas lietas. Tās izrādījās piederējušas V.Priedulājam, ko pēc izsūtīšanas glabājuši Mildas Priedulājas piederīgie. Fotogrāfiju vidū bija arī Zasulauka stacijas darbinieku darinātā dāvana - lielformāta fotogrāfija koka rāmī, kas visus padomju gadus stāvēja pie sienas Vecpiebalgas „Vec-Kliģēnos”. 

Muzejs ir pateicīgs ik vienam šī stāsta veidošanas dalībniekam: Reinholdam Lācim no Bostonas, kas, trimdā dzīvojot, rakstījis savas atmiņas, Jānim Melngailim no Vecpiebalgas, kas glabājis savas dzimtas vēstures liecības, restauratorei Sarmītei Gaismiņai, kas atjaunojusi fotogrāfiju un zīmējumu, lai tas atkal var ieņemt goda vietu.