Darba trulis...

Dzelzceļam ienākot Latvijā parādījās ne tikai lokomotīves un vagoni, bet arī citi pārvietošanās līdzekļi pa sliežu ceļiem. Par lokomotīvēm un vagoniem mums visiem ir skaidrs kam tās izmanto, bet kā ir ar citiem ritekļiem, piemēram, truli un drezīnu, kas tie tādi un kā tos izmanto?

Instrukcija  muzejā nonākusi 2011. gadā gatavojoties
Rīgas - Daugavpils 150 gadei veltītai izstādei

1905.gadā Rīgā izdotie Rīgas – Orlas dzelzceļam paredzētie noteikumi Nr. 70 vēsta par truļu un drezīnu izmantošanas nosacījumiem.

Dzelzceļa trulis ar ceļa strādniekiem
un stacijas darbiniekiem

Dzelzceļa trulis sastāv no diviem riteņpāriem uz kuriem atrodas platforma, sliežu ceļa remontam nepieciešamo materiālu un darba rīku pārvadāšanai. Vienkāršo truli pārvieto ar cilvēka spēka palīdzību, pie kam cilvēki drīkst atrasties tikai tā aizmugurē vai sānos, bet nekādā gadījumā priekšpusē. Kā vēstīts minētajos noteikumos, cilvēkus ar truli drīkst pārvadāt tikai ārkārtas gadījumos.

Attēlā redzama rokas drezīna

Drezīnas sākotnēji kalpoja tikai ceļu apskatei un tās drīkstēja izmantot iecirkņa vadītāji un viņu palīgi kā arī augstākstāvošās amatpersonas, un tikai īpašos gadījumos drezīnu varēja izmantot citām vajadzībām. Tās nevajadzēja stumt. Pirmās drezīnas bija darbināmas ar cilvēka roku spēka palīdzību, vēlāk parādījās motordrezīnas, kas dzelzceļos kalpoja līdz pat 20.gadsimta beigām un tika izmantotas arī materiālu un darba rīku transportēšanai. Protams neoficiāli laika gaitā drezīnas ir pildījušas dažādas funkcijas vedušas bērnus uz skolu, no laukiem vesta mājās raža un droši vien ir arī bijis cits pielietojums, par ko līdz mums stāsti nav nonākuši.